Dima ir no Harkivas reģiona, kur apsaimniekoja divas zivju fermas. Šis reģions bija viens no pirmajiem, kuru okupēja Krievija, un sievas pirmais jautājums bija: “Kurp doties?” Nespējot uzreiz atbildēt uz šo jautājumu, Dima paslēpa ģimeni vannas istabā. Bez logiem, mājas vidū, likās, ka tā ir drošākā vieta kur paslēpties. Tad viņš devās ārā, lai palūkotos, kas notiek, kur viņš sastapa neskaitāmu šāviņu troksni. Vēlāk viņi pārcēlās uz mājas pagrabu, kurā deva pajumti arī kaimiņiem, kuriem nebija piemērota pagraba, lai paslēptos. Dima atceras vienu īpaši spēcīgu sprādzienu, kas izsita mājas logus. “Manas kā vīrieša lielākās bailes ir,” Dima skaidro, “ka es nespēšu pasargāt savu ģimeni.”
Par spīti visam, Dima no visas sirds tic, ka Ukraina uzvarēs un zaudētās teritorijas tiks atgūtas. Tad Dima varēs atgriezties mājās kopā ar ģimeni un cer, ka varēs dzīvot vēl skaistāku dzīvi kā iepriekš.