Irina ir spēcīga un aizrautīga pusaudze ar plašu interešu loku. Viņa gāja uz gleznošanas un teātra nodarbībām kā arī informātikas pulciņā. Neskatoties uz saviem gadiem, viņa pat pasniedza keramiku dažāda vecuma cilvēkiem, kas bija viena no viņas lielākajām kaislībām, kad viņa dzīvoja Odesā. “Es pazaudēju visu, kas man lika justies labi, kad mums nācās doties prom,” Irina atzīst pēc tam, kad ir pastāstījusi par savu iepriekšējo dzīvi.
Rīgā viņa šovasar ir noorganizējusi keramikas nodarbības ukraiņu bērniem, bet viņa ilgojas pēc mājām, keramikas studijas, pēc draugiem un vecvecākiem. Un nav skaidrs, kad un vai viņa atgriezīsies.