On March 6, Natalia, David and Mark arrived from Ukrainka, one of Kyiv's smaller provinces. Tetyana (68), Natalia’s mother was with them. One specific event has haunted them since the departure. The moment they had to say goodbye to the father of David and Mark. “He has been crying since we said goodbye. He just wants his dad.” Natalia is trying to comfort David, but with no effect. The crying has been going on nonstop for two days now. She has never seen her son like this before, and she doesn’t know how to deal with it.

The family photos

Natalia recalls how the earth was trembling when the war began. A nearby power plant was hit and the explosions made the ground shake. The rockets hit only 400 meters from their home. Suddenly, everything turned into an inferno with explosions, fires, sirenes and panic in the streets. People were killed. Only five minutes before, they had been walking peacefully in their garden. The following days, the war escalated and the situation became more and more insecure. “You can’t imagine how life can change in only a minute,” Natalia explains.

Natalia

When you decide to leave your house, this is the most difficult.

“When you decide to leave your house, this is the most difficult,” Natalia begins to cry, “when you need to decide which stuff to take and you realize that your home doesn't matter anymore.” She decided to bring their family photos.

When connections support

Natalia worked as a tour guide taking Ukrainians on guided bus tours through Europe. When we meet her in Przemyśl, she is standing in a town in Poland that she has visited countless times when working. Now, she has arrived as a refugee. Work-related connections in Poland decided to help Natalia and paid for a hotel in Krakow for 4 days.

 

Today, Natalia and her family are living temporarily in the USA. Her husband is back in Ukraine, suffering from diabetes. David still mourns the loss of his father and that they have to live in separation.

About Brothers & Sisters

A photo exhibition in response to the war in Ukraine

On 24 February 2022 Russia invaded Ukraine. Since then millions of people have fled the war. The conflict is becoming increasingly deadly and as of August 2022, 6,6 million Ukrainians have already left the country. Many more have been internally displaced. Mainly women with children and elderly are leaving Ukraine while men between the ages of 18 and 60 have to stay to defend their country.

 

The war has consequences well beyond Ukraine and has a negative effect on European and global society at large. Latvia and other countries in the region have opened their borders to receive refugees from the conflict with at present 36,500+ Ukrainians registered in Latvia.

 

This exhibition tells the stories of some of the people who have made the journey from Ukraine to Europe. The idea is to offer a space for you to meet our fleeing ‘brothers and sisters’ and listen to their experiences. To create opportunities for reflection and positive dialogue. And to inspire feelings of solidarity and empathy.

 

In times of war and crisis, the human experience is often reduced to numbers and statistics; it is difficult to conceptualise the idea of more than 6 million people fleeing their homes and families.

Brothers & Sisters strives to show each human as an individual person with a name, a face and a story.

 

selection of stories

 

Portraits & stories by Martin Thaulow
Translations & Coordination Danish Cultural Institute in Estonia, Latvia and Lithuania
Embassy of Denmark, Latvia

Support our work

Brāļi un māsas

Natālija, Dāvida un Marka

(41) (6) (3) no Kijivas, Ukrainā

Support Ukraine - Refugee Today

Natālija

Viņš raud, kopš mēs atvadījāmies. Viņš grib pie sava tēta.

Natālija, Dāvids un Marks ieradās Polijā 6.martā no Ukrainkas, mazas pilsētiņas netālu no Kijivas. Tetjana (68), Natālijas māte, ieradās kopā ar viņiem. Viens konkrēts moments ģimeni vajā, kopš došanās prom. Brīdis, kad bija jāatvadās no Dāvida un Marka tēta. “Viņš raud, kopš mēs atvadījāmies. Viņš grib pie sava tēta.” Natālija cenšas mierināt dēlu, bet nesekmīgi. Puika raud bez apstājas jau divas dienas. Viņa nekad iepriekš nav redzējusi savu dēlu šādu un Natālija nezina, kā ar šo situāciju tikt galā.

Ģimenes bildes

Natālija atminās, kā zeme trīcēja, kad sākās karš. Tuvējai spēkstacijai trāpīja bumba un visa zeme trīcēja sprādziena rezultātā. Tā trāpīja tikai 400 m no ģimenes mājām. Pēkšņi viss pārvērtās ellīgā murgā ar sprādzieniem, ugunsgrēkiem, sirēnām un lielu paniku ielās. Cilvēki tika nogalināti. Kaut tikai piecas minūtes iepriekš, ģimene mierīgi dzīvojās savā dārzā. Drīz vien kara darbība strauji saasinājās un situācija palika aizvien nedrošāka. “Grūti aptvert, kā dzīve var tik radikāli manīties vien 5 minūtēs,” Natālija atzīst.

Natālija

Ir ārkārtīgi grūti pieņemt lēmumu pamest savas mājās.

“Ir ārkārtīgi grūti pieņemt lēmumu pamest savas mājās,” Natālija sāk raudāt. “Kad sāc domāt, ko ņemt līdzi, saproti, ka lietām nav nozīmes.” Viņa izlēma paņemt līdzi ģimenes bildes.

Kad pazīšanās palīdz

Natālija strādāja kā tūrisma gids un pavadīja grupas ekskursijas visā Eiropā. Kad satiekam viņu Premislā, viņa atrodas pilsētā, kurā ir bijusi neskaitāmas reizes darba braucienos. Tagad viņa ir atbraukusi kā bēgle. Pateicoties darba braucienos iegūtajiem kontaktiem, Natālijai ir cilvēki Polijā, kas izlēma viņai palīdzēt un apmaksāt 4 naktis Krakovas viesnīcā.

 

Šobrīd Natālija un viņas ģimene ir atradusi pagaidu mājas ASV. Viņas vīrs joprojām ir Ukrainā, cīnoties ar diabētu.  Dāvids joprojām sēro par tēva zaudēšanu un ar grūtībām tiek gala ar šķiršanos.

Par izstādi BRĀĻI UN MĀSAS

Foto izstāde reaģējot uz karu Ukrainā

2022. gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Kopš šīs dienas miljoniem cilvēku ir bēguši no kara. Aizvien vairāk dzīvību tiek zaudētas konflikta rezultātā, un līdz 2022.gada augustam 6,6 miljoni ukraiņu ir pametuši savu valsti. Vēl vairāk ir pārvietojušies valsts iekšienē. Lielākoties sievietes ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēki pamet Ukrainu, kamēr vīrieši vecumā starp 18 un 60 paliek, lai aizstāvētu savu valsti.

 

Karš atstāj sekas daudz tālāk par Ukrainas robežām un tam ir negatīvas sekas gan uz Eiropas, gan uz visas pasaules sabiedrību. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir atvērusi savas robežas, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, un šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 36 500 ukraiņu, kas meklē šeit patvērumu.

 

Izstāde atklāj to dažu cilvēku stāstus, kuri ir mērojuši ceļu no Ukrainas uz Eiropu. Mūsu ideja ir piedāvāt telpu, kurā var satikt mūsu bēgošos “brāļus un māsas” un sadzirdēt viņu pieredzes. Radīt iespēju pārdomām un pozitīvam dialogam. Kā arī iedvesmot solidaritātes un empātijas jūtas.

 

Kara un krīzes laikos cilvēku pieredzes bieži vien tiek pārvērstas skaitļos un statistikās. Ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert domu, ka vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bēg prom no savām mājām un pamet ģimenes.“Brāļi un māsas” cenšas parādīt katru cilvēku kā individuālu personību ar vārdu, seju un savu stāstu.

 

Stāstu izlase

 

Portretu un stāstu autors Martin Thaulow
Tulkojums Dānijas Kultūras institūts un Dānijas vēstniecība Latvijā

Support our work