Vairākas nedēļas pirms iebrukuma Poļina un viņas ģimene plānoja braucienu uz Ļvivu un noīrēja tur dzīvokli. Ukrainas iedzīvotāju vidū pastāvēja pārliecība, ka Krievija nekad neuzbruks, bet ģimene savās mājās Kijivā nojauta, ka karš tuvojas. Ļviva likās pietiekoši tālu, lai būtu droša, tāpēc iebrukuma dienā ģimene pārvācās uz pagaidu dzīvokli. Karš saasinājās strauji. Gaisa trauksmes signāli darbojās nepārtraukti, liekot viņiem slēpties pagrabā, un cilvēku straumes pārņēma Ļvivu. Poļina atceras, kā panika bija jūtama Ļvivas ielās un kā bailes pārņēma ģimeni. “Mēs izlēmām pamest Ukrainu,” stāsta Poļina.