Valērijs sēro par savu dzīvi mājās Ukrainā. “Tā bija laba dzīve. Man bija labs dzīvoklis un laba pensija. Tagad man ir sajūta, ka esmu pazaudējis visu.” Atrodoties Latvijā, viņš vairs nedzird bumbas un sirēnas, bet viņš nav mājās. Kad viņš pameta savas mājas, pilsētā vairs nebija ne elektrības, ne ūdens, ne gāzes. Viņam nācās izvedot nelielu ugunskuru savā dārzā, kur cilvēki nāca, lai pagatavotu sev ēst. Valērijam patika, ka viņš varēja palīdzēt cilvēkiem. Viņš šobrīd saprot, ja dotos tagad mājās, visdrīzāk viņa dzīvoklis tur vairs nebūtu.